Spermogramma
Metodes pamatā ir spermas makroskopiska un mikroskopiska izmeklēšana pēc PVO rekomendācijām. Makroskopiski novērtē spermas izskatu, daudzumu, sašķidrināšanos, konsistenci, spermas pH. Mikroskopiski novērtē spermatozoīdu koncentrāciju, kopējo daudzumu ejakulātā, spermatozoīdu kustīgumu, aglutināciju un morfoloģiju, kā arī citu šūnu klātbūtni ejakulātā.Makroskopiskie un Mikroskopiskie rādītāji:
Spermas daudzums (apjoms)
Norma 1,5-6 ml, bet ja zemāks par 1,5 ml, samazināts (oligospermija) vai palielināts, ja lielāks par 8 ml (polispremija).
Izskats normā pelēcīgs, opalescējošs.
Jebkuras izmaiņas var liecināt par urīna-ģenitālā trakta izmainītu funkciju (piem., caurspīdīga – oligozoospermija vai azoospermija, vai retrogrāda ejakulācija; sarkanīgs vai brūngans – eritrocītu klātbūtne, t.i. asiņošana vai kanālīšu sieniņu palielināta caurlaidība; duļķaina, neviendabīga – aglutinācija vai agregācija, mikrofloras klātbūtne. Apstiprina mikroskopiski)
Spermas PH
Normāli 7,2-8,0 vāji sārmaina vide
Zemāks par 7,2 – skāba vide, jādomā iepējamu par sēklas pūslīšu disfunkciju.
Augstāks par 8,0 – izteikti sārmaina vide, aizdomas par prostatas disfunkciju (iekaisumu, it īpaši aizdomas pastiprina, ja mikroskopiski atrod leikocītus vai hroniska iekaisuma šūnas).
Sašķidrināšnās
Norma, ja 1 stundas laikā sperma sašķidrinās. Ja ilgāk vai nesašķidrinās vispār, jādomā par iepējamu prostatas disfunkciju.
Konsistence
Normā no pipetes notek pa pilienam. Ja gļotaina, staipīga, jādomā par iepējamu prostatas disfunkciju.
Koncentrācija
Normā virs 15*106/ml. Ja zemāks, oligozoospermija. Ja vispār neatrod, azoospermija.
Kopējais daudzums
Koncentācija sareizināta ar apjomu, normā virs 39 mlj. ejakulātā. Svarīgi, lai trauciņā tiek nodots viss ejakulāts. Ja kopējais skaits ir mazāks - oligozoospermija, samazinās in vivo (dabīgā ceļā) apauģļosanās iespējas.
Kustīgums
Aktīvie A+B virs 32%. Ja mazāk – astenozoospermija, samazinās in vivo apaugļosanās iespējas. Kustīgie A+B+C virs 40%. Ja mazāk par 90%, tas var norādīt uz nekrospermiju (piem., varikocēles gadījumā), jāveic spermas vitalitātes izvērtēšanu vai ar eozīna-negrozīna vitālo krāsošanu, vai ar HOS testu.
Aglutinācija
Normā nav. Ja ir, izvērtē klasteru lielumu, saaglutinēto spermatozoīdu procentuālo daudzumu, reizēm var izteikti atšķirt aglutinacijas zonas (galviņas, astītes, kakliņi).
Agregācija
Normā nav. Ja ir, izvērtē klasteru lielumu, citas šūnas (parasti, plakanā epitēlija), mikrofloru, gļotu stīgas, ar ko notiek agregācija.
Morfoloģija
Normā >4% normālu formu. Ja zem 4% - teratozoospermija.
Izvērtē atsevišķi galviņu, kakliņu, astīšu patologiju skaitu un no tā aprēķina teratozoospermijas indeksu (TZI): normā <1,60. Ja TZI virs 1,60, samazinās in vivo apaugļošanās iespējas.
Ja palielināts citoplazmas pilienu vai nenobriedušo formu skaits, aizdomas par spermatoģenēzes traucējumiem.
„Apaļās” šūnas var būt vairāku veidu:
- Leikocīti: normā nav. Ja virs 1 *106/ml – aizdomas par akūtu iekaisumu, ja zem 1 mlj/ ml – subakūts vai hronisks iekaisums
- Hroniska iekaisuma šūnas (limfocīti, monocīti, makrofāģi): normā nav. Ja virs 1*106/ml – aizdomas par aktīvu hronisku iekaisumu, ja zem 1*106/ml –hronisks
- Spermatoģenēzes šūnas (spermatīdas, ”ēnu” šūnas, retāk – spermatocīti): norma līdz 5*106/ml. Ja virs 5*106/ml, aizdomas par spermatoģenēzes traucējumiem
- Plakanā epitēlija šūnas. Parasti nav vai ir retas. Palielināts skaits rada aizdomas par nepareizu parauga nodošanu (dzimumakta, nevis masturbācijas ceļā)
Dziedzerveida epitēlija šūnas: parasti nav vai retas. Palielināts skaits liek domāt par destruktīviem procesiem uroģenitālos izvadceļos.
Visi spermogrammas rādītāji ir jāizanalizē kopumā, ņemot vērā arī pacienta vecumu un vispārējo veselības stāvokli. Iegūto datu interpretāciju par veikto spermogrammu var sniegt ārsts urologs.
